Iespaidi no Baltic Lean foruma 2018

2018 05 07

“Tieši no uzņēmumu vadītājiem, kuri tic pārmaiņu nepieciešamībai, ir atkarīga Lean īstenošanas veiksme,” tā var raksturot pamatideju, ar kuru dažādos aspektos Baltijas valstīs lielākajā LEAN forumā dalījās gandrīz 400 dalībnieki no Lietuvas un kaimiņvalstīm. Darbības efektivitātei veltītajā pasākumā pulcējās Lietuvā un pasaulē veiksmīgāko uzņēmumu – “Thermofisher Scientific Baltics”, “Lufthansa”, “Danspin”, “Mars Lietuva”, “Baltik vairas”, “Headex Group”, “Volfas Engelman”, “Kurana”, “Šilutės baldai”, “BIOK Laboratorija” u.c. – īpašnieki un vadītāji. Kā novēroja viens no foruma organizatoriem – “Verslo žinios” galvenais redaktors Rolands Barīss [Rolandas Barysas], “Lean” foruma dalībnieki no citiem atšķiras ar īpašo dalīšanās garu, kurš Lietuvā būtu jāstiprina un jākopj.

Vadītāja lomu, organizācijā ieviešot “Lean” kultūru, visvairāk akcentēja “Honsha” vadītājs Samuels Obara [Samuel Obara], kurš ir konsultējis vairāk nekā 350 pasaulē zināmāko kompāniju.
“Ja lielas un veiksmīgas kompānijas vadītājam šķiet, ka vairs nav nepieciešamības skrupulozi taupīt, tas nozīmē, ka Lean transformācija te, visticamāk, ir lemta neveiksmei,” saka viņš.
Turklāt S. Obara uzsver pat visnelielākā ietaupījuma nozīmīgumu. Viņaprāt, ikvienam vadītājam ir jātiecas pēc tā, lai pat daudzmiljonu organizācijā nostiprinātos kultūra ik dienu novērtēt katru pie konveijera neizniekoto sekundi, katru lieki neiztērēto ūdens lāsi vai neizšķiesto izejvielu gramu.

Īpašu uzmanību piesaistīja Dr. Aļģimanta Markauska, “Thermofisher Scientific Baltics” ģenerāldirektora, ziņojums. Aprīļa sākumā viņa vadītā biotehnoloģiju sabiedrība saņēma par Nobela prēmiju ražošanas jomā dēvēto “Shingo” apbalvojumu.
Kā atzīst A. Markausks, pasaules līmeņa veiksmi “Thermofisher Scientific Baltics” guva, pateicoties daudzus gadus ieviestajai efektivitātes kultūrai. Uzņēmumā tiek novērtētas visas darbības jomas – operācijas, zinātniskie pētījumi un administrēšana. Tiek īstenoti šādi principi: skaidri formulēta stratēģija un tās izvēršana, ikdienas ziņojuma sanāksmes, iešana uz Gembu un 1:1 sarunas, 6 vērtības plūsmas un Vilkšanas (Pull) sistēma, kā arī – pastāvīga pamatrādītāju (KPI) vērošana. Kā pastāsta A. Markausks, augstus rezultātus sasniegt palīdzēja skaidrs iekšējo klientu formulējums uzņēmumā un atklāta, intensīva komunikācija, kas nosaka visu darbinieku iesaisti, bet, vissvarīgākais, – augstākā līmeņa uzņēmuma vadītāju piedalīšanās, pielietojot “Lean” metodes.

Viena no pirmajiem uzņēmumiem, kas Lietuvā sāka ieviest Lean, “Mars Lietuva” ģenerāldirektore Aušra Žemaitiene stāsta, ka uzņēmumā ir sistēmisks skatījums uz darbinieku apmācīšanu, pielietot “Lean” principus. To efektivitāti “Mars Lietuva” mēra ar vairākiem desmitiem kvantitatīvu un kvalitatīvu rādītāju, piemēram, gūtie ienākumi, ietaupītie izdevumi, ražošanai veltītās minūtes, produkcijas kvalitāte, patērētāju apmierinātība, darbinieku iesaiste. “Tai ir jābūt ilglaicīgai kultūras programmai, nevis tikai uz rezultātiem orientētam rīcības plānam,” uzsver A. Žemaitiene.

Par to, kā pirms dažiem gadiem uzņēmums saskārās ar nopietnu bankrota risku, bet tagad ir kļuvis par vienu no vadošajiem velosipēdu ražotājiem Ziemeļeiropā, stāstīja “Baltik vairas” vadītājs Žilvins Duboss. Atjaunojot vadītāju komandu, tika uzmanīgi pārskatīti procesi, produkcijas sortiments un esošās partnerības, nekavējoties atsakoties no peļņu nenesošām darbībām. Tajā pašā laikā tika nolemts sākt īstenot “Lean”. Velosipēdu salikšanas process ir pilnībā standartizēts, uzņēmums ražo vairāk nekā 1700 dažādu velosipēdu modeļu. Ražošana un pārdošana digitāli tiek pārvaldīta reālajā laikā, bet kopš 2016. gada apgrozījums ir pieaudzis no 30 milj. eiro līdz 61 milj. eiro. Šogad “Baltik vairas” ir saņēmis arī “Gada Kaizen” apbalvojumu.

Apkopojot rezultātus, pasākuma organizētājs un vadītājs Lean.lt vadītājs Vids Petraitis pauda prieku par to, ka piekto gadu notiekošais “Baltijas Lean forums” ir pulcējis aptuveni 400 dalībnieku, kuri ir gatavi iegūtās zināšanas pielietot praktiski. No šī foruma ziņojumiem, kā uzskata V. Petraitis, var izdarīt vairākus secinājumus. Vispirms ir jābūt uzņēmuma vadītāja lēmumam un gatavībai uzņemties pienākumus, bez kā nav vērts pat sākt Lean ieviešanu. Izveidojot domubiedru komandu, var ķerties pie pārmaiņām. Svarīgi ir arī izprast metodes un prakses, kuras plānots īstenot uzņēmumā – bez atbilstošām kompetencēm nozīmīgi rezultāti netiks sasniegti. Un, visbeidzot, visām pārmaiņām ir jābūt saistītām ar biznesa rādītājiem un mērķiem: finālā organizācijai ir jānopelna vairāk, jāīsteno gan klientu, gan akcionāru gaidas.

Šā gada “Baltijas Lean forumā” aktīvi tika apspriests arī tas, kā “Lean” prakses pielieto ne tikai ražošanas, bet arī pakalpojumu un publiskais sektors. Pieredzē dalījās “Lufthansa Global Business Services” aktīvu vadības vadītājs Andžejs Kinastovskis, “Girteka Logistics” organizācijas attīstības vadītājs Darjus Krjuks, “Danspin” tehniskais vadītājs Kurts H. Jensens, “BIOK Laboratorija” kvalitātes vadītaja Anna Gļeba-Anaņikova, “Volfas Engelman” vadītājs Marjus Horbačausks, “Kurana” vadītājs Jurģis Polujansks, “Headex Group” vadītāja Lilija Tolbatova, “Norian Accounting” vadītājas Lina Maroščikiene un Aļina Bazurina, “Sodra” vadītājs Mindaugs Sinkevičs, Klīnikas “Kopenhāgenas universitātes Glostrupas Psihiatrijas Centrs” vadītājs Darjus Mardoss, Energosadales operatora darbības meistarības vadītāja Aušra Jodgudīte, kā arī “VLi Timber” vadītāji Darjus un Žīgimants Lacki un bijušais profesionālā dienesta karavīrs Ķēstutis Kilinsks.

Vairāk iespaidu par “Baltijas Lean Forumu” – videointervijā ar referentiem, kā arī Lean.lt profilos Linkedin un Facebook.